Sestdiena, 19.01.2019, 12:22
Sveicināti, Viesis
Sludinājumi | Forums | Reklāmraksti | Foto | Filmas
Sākums » 2010 » Augusts » 2 » Ķermenis vienojas cīņai
16:32
Ķermenis vienojas cīņai
Tā kā veģetatīvajai distonijai ir gan fiziskas, gan emocionālas izpausmes, arī ārstēt to vajadzētu kompleksi – ar ģimenes ārsta un psihoterapeita palīdzību, kur viens rūpētos par ķermeni un otrs sakārtotu galvu. Tā uzskata krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" psiholoģe Inese Ruka.

Viss sākas no mūsu domu spēka. Savā dzīvē daudz ko kontrolējam – izskatu, svaru, attiecības, bet ir procesi, kas nepakļaujas mūsu gribai, piemēram, sarkšana. Par to atbild veģetatīvā nervu sistēma.

Pārāk daudz

Mūsdienu sievietei jāspēj tik daudz – pilna darbdiena, ģimene, draugi un citas aktivitātes. Straujš dzīves ritms nav tikai tukša frāze, tā ir šodienas realitāte. Līdz ar to izvirzām ļoti augstas prasības gan sev, gan citiem, piemēram, svarīgi ir noteikti ienākumi, mašīna, dzīves telpa un izklaides, kas cilvēku ieliek pārāk šauros rāmjos un ļauj atbilst kāda sociālā slāņa raksturojumam. Šie neskaitāmie iekšējie un ārējie faktori liek būt atbildīgai – pret sevi un citiem. Noteiktā laikā jāierodas bērnudārzā, darbā, konkrētas lietas jāizdara līdz tam un tam laikam. Vienā dienā tā visa var būt par daudz. Tā kā nogurumu un skumjas mēs uztveram pašsaprotamāk nekā zobu sāpes un ar pirmajām nedodamies pie ārsta, tad kādā brīdī emocionālais un fiziskais ķermenī vienojas par uzbrukumu. Ja emocionālo pārslodzi kādu brīdi nemanām, tad sirdsklauves agri vai vēlu aizvedīs pie ārsta, kurš pēc dažādiem izmeklējumiem secinās, ka tā, iespējams, ir veģetatīvā distonija. To mēdz saukt arī par distīmiju un disfunkciju.

Veģetatīvās distonijas simptomi visbiežāk ir sirdsklauves, svīšana, roku trīcēšana, elpas trūkums. Var arī rasties bailes šo fizisko simptomu dēļ nomirt vai sajukt prātā. Vēršoties pie ģimenes ārsta, analīzes neko neuzrādīs. Problēma ir galvā.

Šāda slimība var rasties pēc kādas infekcijas, laikā, kad organisms ir stipri novājināts, vai pēc svarīgām pārmaiņām dzīvē – šķiršanās, tuvinieku nāves, darba vai dzīvesvietas maiņas. Arī pozitīvi stresa izraisītāji var satraukt tik ļoti, ka sastopaties aci pret aci ar veģetatīvās distonijas simptomiem.

Parasti šī slimība skar gados jaunākas sievietes, garastāvokļa cilvēkus un tos, kuriem nav stabilas nervu sistēmas. Vecākām sievietēm ir lielāka dzīves pieredze un rūdījums, tādēļ arī stabilāka nervu sistēma.

Slimība progresē

Ja pamani šos simptomus, dodies pie ģimenes ārsta. Viņš nozīmēs visas nepieciešamās analīzes gadījumam, ja sūdzībām ir kāds fizisks izskaidrojums. Tad ārsts var izrakstīt nomierinošas zāles vai nosūtīt pie neirologa. Var izrakstīt arī antidepresantus un piedāvāt konsultēties ar psihologu vai psihoterapeitu. Lai ķermenis pierastu pie antidepresantiem, tie jālieto vismaz divus mēnešus, terapija ar medikamentiem var ilgt arī gadu un divus, citiem pat visu dzīvi.

Antidepresanti normalizē fiziskos simptomus, bet psihoterapeita palīdzība nepieciešama, lai atgūtu emocionālo līdzsvaru. Jo ilgāks bijis slimības laiks un jo senākā pagātnē ir krīzes izraisītājs, jo ilgāks ir terapijas kurss. Pats svarīgākais ir noskaidrot krīzes izraisītāju. Tas var būt, piemēram, neizprotamas bailes no vecuma, nepamatoti augstu izvirzīti dzīves mērķi vai kas cits.

Jāmeklē rūpīgi

Psihologs vai psihoterapeits jāizvēlas ļoti rūpīgi. Lai kādam atklātu savas bailes, šaubas un slēptākās traumas, nepieciešama ļoti laba emocionālā saskarsme. Nevajag satraukties, ja saikne ar kādu speciālistu nerodas. Meklē citu, kuram spēsi atklāties, jo tikai tā iespējams kvalitatīvi risināt problēmu.

Citu cilvēku atbalsts

Ja šī diagnoze ir izrādījusies tava sabiedrotā, nevajadzētu to slēpt no tuvākajiem cilvēkiem. Ja draugi par to zinās, viņi labāk spēs atbalstīt un neuztvers lēkmes kā tavu untumu. Esot vienai, bailes un smakšanas lēkmes var būt izteiktākas nekā tad, ja kāds ir blakus. Ja jūti, ka trūkst gaisa, draugs var paturēt roku un palīdzēt elpot, tādējādi mazinot trauksmi.

Lai atvirzītu, piemēram, bailes vai elpas trūkumu, psihoterapeits palīdzēs apgūt pareizu elpošanas taktiku. To iemācās, regulāri trenējoties. Muskuļus var ne tikai sasprindzināt, bet arī atslābināt, tā spējot kontrolēt sevi bailīgās situācijas.

Paralizē darbam

Veģetatīvā distonija nav tas pats, kas depresija, kā reizēm varētu šķist. Tā nav arī modes, bet gan nopietna slimība. Depresiju raksturo nomāktība un vēlme izolēties no citiem, bet veģetatīvās distonijas simptomi ir viļņveidīgi. Brīžiem dzīve šķiet ļoti laba bez problēmām, bet dažreiz bailes un elpas trūkums sāk paralizēt. Tas viss veidojas kā ķēde. Iesākumā parādās kādi fiziski simptomi, vēlāk rodas trauksme un bailes. Ir situācijas, kad slimība cilvēku paralizē darbam, liedz iziet no mājas vai lietot sabiedrisko transportu. Sirdsklauvēm, kas rodas, nav nekāda fiziska izskaidrojuma. Tas viss veidojas domās.

Atrodi laiku sev

Psihologi aicina atrast kādu nodarbošanos, kas no sirds patiktu. Nav jēgas vingrot, ja tas nesagādā prieku. Tā var būt grāmatu lasīšana, putekļu slaucīšana vai adīšana, bet tai noteikti jābūt nodarbei, kas ir patīkama, aizraujoša un sirdij tuva. Darīt kaut ko tikai kompānijas pēc nevajadzētu. Ja ķermeni un prātu visu laiku nodarbina un nedod tiem laiku atpūsties, tad bonusā garīgam nogurumam nāk arī fiziski simptomi. Tā ir saukšana pēc palīdzības, jo ķermenis un prāts ir vienots veselums.

Visi ieteikumi dzīvot harmoniski ir bezgala jauki. Taču tas ir tikpat neiespējami, cik skaisti – bērni saslimst tad, kad saslimst, nevis pēc kāda iepriekšēja plāna. Notiek arī citas neparedzamas lietas. Un tas, ka tik maz spējam savā dzīvē ko ietekmēt, dažkārt dzen mūs stresā. Tāpēc jāatrod nodarbes, kas palīdz aizmirst problēmas.

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", kas sniedz arī bezmaksas psiholoģisko palīdzību dažādās krīzes situācijās, atrodas Rīgā, Kungu ielā 34. Diennakts uzticības tālrunis: 7222922. Kitijas stāsts

Pagājušā gada oktobra beigās nokritu pa kāpnēm. Otrajā dienā pēc kritiena aizgāju pie ģimenes ārsta, diagnoze: galvas smadzeņu satricinājums. Man parakstīja zāles un noteica gultas režīmu. Nākamās dienas rītā pamodos, atvēru acis un viss griezās. Man kļuva tik ļoti bail, ka zvanīju mammai un saucu viņu pie sevis. Tad pēkšņi sāka tirpt rokas, ceļgali un papēži. Aizgāju pie ārsta, kurš gribēja mani ievietot slimnīcā. Tā kā no slimnīcas paniski baidījos, solīju būt paklausīga paciente, devos mājās ar receptēm pilnu somu un šinu ap kaklu. Ik dienu mocījos ar bailēm: ka esmu mājās viena, ka galvu neturu pareizi, no procedūru apmeklējumiem un tīrām šļircēm.

Reiz gājām uz veikalu iepirkties. Pēkšņi man sagriezās galva, bija sajūta, ka trūkst elpas. Likās, plaukti un cilvēki skrien garām nenormālā ātrumā, bet es netieku līdzi. Pārņēma karstums, slikta dūša, sajūta, ka tūlīt ģībšu. Kad apsēdos ārpus veikala uz palodzes, kļuva mazliet labāk. Atbraucot mājās, kādu stundu gulēju gultā ar visām drēbēm, nemākot paskaidrot, kas ar mani notiek. Jutu tikai sirdi un tās ritmu, aizmirstot, ka ieelpai seko izelpa.

Pēc pāris dienām ārste, protams, nekādas sirds problēmas neatrada. Uzdodot jautājumus, viņa konstatēja, ka man ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi jeb distonija.

Ārste piedāvāja apmeklēt psihoterapeitu, no kā atteicos, jo likās, ka uz šo terapiju iet tikai trakie. Tai pašā vakarā iedzēru viņas izrakstītās zāles, un pēc pusstundas dzīve likās daudz labāka. Lietojot tās, sapratu, kāpēc cilvēki kļūst par narkomāniem.

Dažādas veselības problēmas mani bija mocījušas jau sen, tomēr internetā atrastā informācija par veģetatīvo distoniju nešķita pietiekams iemesls gājienam pie attiecīgā speciālista.

Lai gan man joprojām ir bail no nāves, bieži pārņem trauksme un citas negatīvas izjūtas, kopumā jūtos daudz labāk. Nedzīvoju Rīgā, bet ar vienīgo man zināmo psihoterapeitu savstarpēja uzticēšanās neradās. Pēc piecām apmeklējuma reizēm sapratu, ka nav vērts tērēt naudu un laiku. Sākumā zāles ir kā spieķītis, lai pieceltos, bet pārtraukt to lietošanu ir grūti. Pastāv uzskats, ka šai slimībai zāles dzert nav vērts, bet sākumposmā tās vienīgās spēj palīdzēt. Jo tikai vēlāk saproti, ka viss slēpjas citur – cilvēka galvā.


Skatījumu skaits: 1633 | Pievienoja: | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
avatar

internets televīzija TV auto viduslaiki karš medicīna bukleti dizains poligrāfija brošūras druka logotipi bizness recepte darbs kosmoss cīņa māksla māja darbs mājās mārketings vienradzis reklāma Latvija suņi grāmatas apsaimniekošana veselība Sports multfilma pūķi Pūķis sieviete sienas kalendāri filma nauda ūdens kanalizācija katalogi Ziemassvētki Brūss Viliss 2012 aizdevums reklāma liftos sniegs optiskais internets monstrs Mutants Mels Gibsons kredīts kredīti advokāts fantadroms kalendāri acis roboti mūzika Johhny Depp Čips un Deils Džonijs Deps Džons Kristofers Deps Jack Jack Sparrow John Christopher Depp rotājumi kleita āboli miegs microsoft āda imunitāte vitamīni kosmētika trenažieri datori dators Džeimss Bonds Šons Konerijs monitori Veslijs Snaips Mikijs Rurks Stīvens Sīgals video Džekijs Čans vid portatīvais dators depresija Kurjers vebināri Mehāniķis meitene multene serveru korpuss Serveru cietie diski Serveru operatīvā atmiņa telefons interneta veikals juridiskie pakalpojumi advokāti juristi jurists salavecis ēdiens e-pasts для что на How Telpu uzkopšana jumtu tīrīšana logu mazgāšana Sniega tīrīšana jumts. jumtu tīrīšana jumtu attīrīšana no sniega jumtu tīrīšana no sniega sniega tīrīšana no jumta ātrais kredīts asv сша ziema jaunais gads ātrie kredīti ООН Обамы пресс-конференция Latvijas briesmonis planēta nakts kalni pils Robots suns Eņģelis Akmens skulptūras Bieriņi Indulis Ranka Mārupīte Gaujiena pilsēta pilseta upe mašīna redze eiro lattelecom bulta uz leju ledus